Mazs puisēns uz debesīm skatās
Un stāsta, ka putnēns grib būt,
Kur mākoņos notis rakstās,
Par spārnotu spēlmani kļūt.
Tad viņš spēlētu putniem vijoli
Un tie debesīs polku dietu,
Un ar katru nākamo pussoli,
Klāt piesauktu bišu spietu.
Cik skaists gan padevies sapnis
Un puisēns nu tiešām lido,
Par labu pilotu tapis,
Tik' vijoles spēle vēl klibo.
Ik rītu es debesīs skatos,
Vai putni nedejo valsi,
... |
 Komentāri (0) | Skatīts: 6664x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Viņa dzīvo savos sapņos,
No realitātes bīstas,
Un, kad tai acis atvērt liek,
Ar patiesību nīstas.
Viņai vieglāk ir ticēt elfiem
Un neticēt taisnībai rūgtai,
Vieglāk ir ļauties pasaku zemei,
Gaišajos sapņos gūtai.
Viņai vieglāk ir ļauties sapnim,
Kurā apkārt ir elfi, gaišums un prieks,
Tikai ik pa laikam šo idilli
Izjauc pārgājis miegs.
Viņa pamostas no saviem sapņiem,
Kuros laimīga spējusi būt,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 5264x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Tu aizklāj seju ar rokām
Un liekas, ka neredzams būsi,
Bet izrādās, aizvērtām acīm,
Vēl manāmāks citiem kļūsti.
Tu pieglaudies kupenai baltai
Un domā, ka slēps tevi sniegs,
Bet paslēpties neizdosies,
Pat ja ķērāji mūžīgi miegs.
Tu slēpies aiz koka stumbra,
Kas par tevi ir divtik platāks,
Bet pagādās zaros kāds ķērājs
Un esi uz vietas tu atklāts.
Tā tu mūžīgi centies slēpties,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 2389x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Šeit zemē redzat tikai miesu aukstu,
Es šonakt lidoju pret padebešiem augstu,
Jūs, dzīvi būdami, tik augstu nenonāktu,
Pat tad, ja visu savu mūžu kāptu.
Kaut Dievs ir pēkšņi aprāvis man mūžu,
Es vēl aizvien šo mīlestību jūtu,
Pret jums, pret dzīvi, pret pasauli,
Tikai tagad vēl mīlu es aizsauli.
Neraudiet par mani - aizgājēju,
Es daudzko varbūt paveikt nepaspēju,
Bet, ticiet man, es tagad laimes pildīts,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1867x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Kā gan tavai plašai sirdij, Krūtīs vietas pietiek, Ja pat sarauties mazlietiņ It neviens tai neliek? Kā gan visām daudzām domām Galvā vietas pietiek, Ja pat dzēšot vienu domu, Simtām citu vietā pieliek? Kā gan visiem skaļiem vārdiem Mums vēl balsu pietiek, Ja pat maziem, klusiem čukstiem,
Tik ar' skaņu gammu pietiek.
23.02.2008 |
| Komentāri (0) | Skatīts: 2040x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Soļo savā nodabā pa prēriju Sargs,
Pār plecu pārmests mūžsens tomahauks,
Un viņam mūžam svarīgs, mūžam dārgs
Ir bijis plašais seno senču lauks.
Iet Prērijas Sargs pa savu zemi,
Un katra smilts tam sveicienu vēl čukst,
Un, sajūtot zem kājām savu zemi,
Tik svētlaimīgā mierā sirds tam pukst.
Tā soļo Sargs pa dzimto prēriju,
Ar uzticamu koijotu, pašķību,
Šī zeme viņu mīl un viņš kā prēmiju
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 6297x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Viņš raud ik nakti savā segā,
Bet dienā viņa seju noklāj klints,
Viņš sadzen savu sāpi jumta dzegā
Tik sirdī savā - sapņotājs Pērs Gints.
Viņš izraud acis savas gluži sausas,
Un nav tam žēl nevienas asr'u lāses,
Bet dienā tik pēc viņa gaitas gausās,
Var manīt kā šo sirdi sažņaudz sāpes.
Viņš raudās arī šovakar par viņu,
Ar kuru liktens tam vairs kopā neļauj būt,
Pat sejas klinšainās vēl pieprot raudāt
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 5068x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Iekšienē ieslēdzies karstums,
Ārēji - auksta kā ledus,
Ārēji – nebaudāms rūgtums,
Bet sevī mūžsaldens medus.
Cilvēks, kas slēpjas vairākās sejās,
No kurām tikai vienu redz,
Agrākos vaibstus smaidu slejās
Tagad tikai dzelžainums sedz.
Iekšienē trausla kā stikls,
Ārēji - necaursitama siena,
Skatiens tik savādi bikls,
Ka liekas nekad tai nav miera.
Sieviete ar sejām vairākām,
Pat vairāk kā divām varbūt,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 3544x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Sēž sašļucis uz beņķa vecais, sirmais vīrs,
Tam pietrūkst savu balto bērzu tāss.
Kaut arī apkārt sniegots lauks tik tīrs,
Viņš sapņo klejot zaļās birztalās.
Nav meža vairs, kur klejot vakarkrēslā,
Un pusnobrucis viņa lepnais nams,
Kur sēdēja reiz savā šūpūļkrēslā,
Tik sunim kaulus klusi pamezdams.
Tam pietrūkst arī egļu zaļais kuplums,
No kā reiz dzima krāsnī karsta guns.
Sēž vīrs un sejā slēpjas dzīves rūgtums,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 3601x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Skrien dvēselīte pa dzīves ceļu,
Kas pilns citu dvēseļu, citu veļu,
Skrien dvēselīte gaiša, pilna miera,
Bet tālu neskrien, jo pie cilvēka sieta.
Skraida dvēselīte pa astrāli plašo,
No viņas pasaules dzīvība dvašo,
Piesieta tikai ar dzīparu trauslu,
Tik smalku, ka pieskāriens pušu to laustu.
Dvēselīte gaiša uz svētības viļņa,
Bet apkārt tai pasaule, briesmu pilna,
Skrien dvēselīte, līdz pārrauj kāds saiti,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1970x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
|
