Dzīves pinums mezglu mezglos,
Grūti noturēties sedlos,
Ik pa brīdim kritiens bēdīgs,
Kad pats Liktenis nav žēlīgs.
Sasities un kūleņo,
Zirgs tev pāri aizjoņo,
Bet pat tad, kad neiet spoži,
Rokās vienmēr paliek groži.
Kritienu šai dzīvē simtiem,
Cits uz akmeņiem, cits - mietiem,
Bet kad atkal zemē krīti,
Skat', lai groži savaldīti.
22.02.2008
