Vēl tagad dzirdu balto bērzu šalku,
Kas atskan manā sētā dzimtajā,
Kur kopā lēnām bridām mēs pa valku
Un puķes plūcām pļavā tuvējā.
Vēl tagad atceros kā gājām
Uz mežmalu pēc saldām mellenēm,
Bet pavasaros, turpat blakus mājām,
Mums klēpji pilni bij' ar vizbulēm.
Tur mājas priekšā mēdzām spelēties
Un, smilšu pilis taisot, smējām,
Mēs nepazinām vārdu "vēlēties",
Savai bērnībai cauri skrējām.
Vēl tagad redzu savu dzimto sētu,
Un vecmāmiņu, durvis stāvot tur,
Šis pagalms man reiz sirdī sita rētu,
Bet vēl aizvien pie tā kāds mani tur.
02.02.2008
