No Tevis spēku vienmēr smēlos,
Un, pateicoties Tev, es zinu, ko vēlos,
Tu iemācīji dzīvē redzēt gaišās krāsas
Un laimīga es esmu, jo esam māsas.
Uz Tevi vienmēr paļauties es spēju,
Tu mani žēloji, kad asaras es lēju,
Tu biji māsa, māte, draugs,
Bez Tevis dzīves skatījums man nebūtu tik jauks.
Tev līdzās vienmēr jutos ļoti droši,
Nekas man nelikās vairs gana atbaidoši,
Un brīžos, kad es tiešām slikti jutos,
Tu negatīvo atkal vērsi plusos.
To saiti, kas mūs allaž vienojusi,
Nekas vairs nespēs pārraut to uz pusi,
Kaut viena no otras mēs kilometriem tālu,
Es jūtu sev līdzās tavu smaidošo stāvu.
(2004, labots 2008)
