Es iebridu jūrā līdz ceļiem
Un ļāvos straumei, lai skauj,
Un lūdzu lielajiem viļņiem,
Lai mani līdz dzelmei rauj.
Es devos tālāk gar krastu,
Ar viļņiem es sasaucos,
Jo, īsto vilni ja rastu,
Tas paceltu debešos.
Sīkviļņu ieskauts piejūras krasts,
Īstie viļni tik tālzemju jūrā,
Tos sasaukt nespētu cilvēka balss,
Pat saucot tos pārbalsī sūrā.
Bet eju gar krastu un gaidu,
Kad vilnis mans īstais nāks,
Es veltīšu viņam tad smaidu,
Kad apskaut tas mani sāks.
Citi bīstas – nāk vētra un viļņi,
Tiks izskalots piejūras krasts,
Bet manī dzimst sajūsmas viļņi,
Drīz īstais vilnis tiks rasts.
Es iebrienu jūrā līdz ceļiem,
Nāk vilnis tik aizraujošs,
Pa ūdens ieskautiem ceļiem
Tas ceļ mani debešos.
19.01.2008
