Tējas biezumos izzīlēts mūžs
Par dzīvi pēc brīža kļūst,
Likteņa kāršu izlozē,
Nākotne pārvēršas prognozē.
Citiem sola laimi, citiem bēdas,
Citam priekus,naudas grēdas,
Viss miglā tinies kāda dzīvē,
Bet citam buramvārdus rīmē.
Ir daudz šo likteņa nolemto,
Kas paļaujas uz kārtīs redzēto,
Apziņa lēnām grimst radītos māņos
Un dzīve pārvēršas okultu sārņos.
Es savu dzīvi kā mozaīku saliku,
Tāpēc okultistiem es neticu,
Pati atbildu par katru dzīves daļu,
Nevis zīlnieču vārdiem dodu es vaļu.
Neticu kārtīm, neticu biezumiem,
Paļaujos tikai uz dzīves griezumiem,
Ja arī būs kas labs vai kas slikts,
Tas nebūs uz galda kārtīs te likts.
Es ticu, sliktais un labais vēl nāks,
Nekad tā nav trūcis, bet zīlnieki krāps
Tos, kas tic tikai bureņu vārdiem.
Neticiet! Celiet dzīvi, kā Dievs - no māliem!
Izmīca katrs no māliem pats dzīvi,kā prot,
Ja pagadās robs - tas tikai formu tai dod,
Izmīci virsotnes, izmīci dzelmes,
Iemīci tajā visas svarīgās vēlmes.
Un zini, ka viss, ko ieliki mālā,
Paliks dzīvē, tikai turpini, gādā,
Lai nesadrup veidotā figūra,
Pret tiem, kam liktenis - cenzūra.
08.01.2008
