DZEJAS NOSTŪRIS APVĀRŠŅA MALĀ

 


Mākonīts


Parāva mākoni vētra sev līdz,
Aizklīda mans baltais mākonīts,
Aizpūta prom ar visu zelta malu
Uz otras pasaules otru galu.
Uznāca brāzma, aizvilka prom,
No manas dvēseles atraujot
Manu mākoni ar malu zeltīto,
Rokās vien lapa ar dzeju veltīto
Manam gaišajam mākonim,
Jālūdz tagad zeltkalim,
"Uzmeistaro jaunu zelta malu",
Jaunu mākoni lai izveidot es varu!
Pie mazas zelta maliņas es ātri
Pieaudzēšu mākonīti pāri,
Pildot to ar savu gaišumu,
Ko sevī ik rītu es atrodu.
Jauns mākonītis izaugs atkal,
Tikai zelta maliņu izkal!
Būs mākonīt's, līdz uzsūtīs tam vētru,
Kaut vienmēr tā

Es no jauna izveidot to spētu!

17.12.2007

Komentāri (0)  |   Skatīts: 2112x         Ieteikt draugiem       TweetMe
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ