Sarāvies čokurā,
Kā mazs gliemezīt’s,
Bērniņš čuč.
Pamodies izstiepj
Roķeles un čukst:
„Dod buč’!”
Un apvijas
Ap mātes siltajiem pleciem
Cik cieši vien var..
Jo tikai mātes
Bezgalīgs maigums
Pa īstam tā dvēseli skar.
Apvijies ap kaklu,
Kā lāčukiņš mazs,
Un dus.
Piekļāvies mātei,
Kļūst tramīgais bērns
Pavisam mierīgs un kluss.
Tur māte bērnu
Tik cieši un reizē maigi,
Kā tikai mātes to prot.
Cieši apskauj un
Noskūpsta,
No sliktā sargājot.
10.12.2007
