Es slīkstu,
Pati savu kļūdu plūdos,
Iznīkstu,
Ārā netieku, kaut pūlos.
Kļūdu straume,
Rauj mani melu dzelmē,
Kā tāds atvars,
Kas nežūst pat tveicē un svelmē.
Es pazūdu
Zem ūdens, kurā pārmetumi peldas,
Un sajūtu,
Kā plaušas ar bezgaisu pildas.
Smoku,
Zem visas šīs nastas smagās,
„Dod roku!”,
Kāds satver mani un cerīgi skatās.
Un nosmej,
„Vai tad peldēt neproti?
Ņem airus,
Ceru, ka vismaz airēt tu pieproti!”
Es satveru
Airus un steidzos uz krastu,
Bet pretī
Kļūdu viļņi bango pret mastu.
Tad viss-
Esmu krastā un priecīga dodos,
Kļūdu atvars iznīcis,
Vai varbūt atkal kļūdos?
29.11.2007
