Grūti pateikt ko īstu,
Tev liekas, ka tad tevi nīstu,
Paslēpsi labāk taisnību iemeslos,
Kas meliem augsni kārtīgi iemēslos,
Un domāsi ieganstu jaunu,
Lai sevī neiepazītu kaunu.
Bīsties un, melu tīmekļus pinot,
Baidies, ka cilvēki, taisnību zinot,
Nesapratīs un nosodīs,
Varbūt pat ciniski pārmetīs,
Un tu baidies pateikt, kā ir,
Tu baidies būt godīgs,
Jo var gadīties,
Ka tieši šis godīgums
Tevi no parējiem šķir.
Tu turpini pīties melos saldos,
Dzīvo sevis izdomātos maldos,
Un ceri, ka neviens neatkodīs,
Bet visiem sen viss zināms
Un tomēr nenosodīs,
Vien turpinās gaidīt,
Kad beidzot no tevis reiz
Izskanēs vārds–
godīgs un pareizs.
25.10.2007
