Kā būtu dzīvot bez saules,
Mūžīgā atsalumā un tumsā,
Kad apkārt būtu vien bailes
Un haoss milzīgā burzmā?
Visapkārt būtu stindzinošs aukstums
Un bads, un izmisums sīksts,
Visapkārt vien ledājs, kur tīrums
Reiz bijis un zemājs mīksts.
Bet, ja nu saules būs par daudz,
Ja zeme ozonu zaudēs?
Kur labību kalns reiz bijis būs krauts,
Vien pelni un kvēp vairs gruzdēs.
Un izmirs cilvēks pats,
To izceps saules stari,
Un beidzot miers uz zemes taps,
Jo pasauli nemocīs kari.
Tad nu jāturpina brauciens,
Tas nekas, ka gāzes indēs,
Ja ne paši, tad kāds sprādziens
Kosmosā mūs drīz vien bendēs.
Katrā ziņā skaidrs tapis,
Kā šeit būs pēc pārsimts gadiem,
Ja ne paši, tad to trāpīs
Kāds no aiznākotnes radiem.
22.07.2007
