Viņa dzīvo savos sapņos,
No realitātes bīstas,
Un, kad tai acis atvērt liek,
Ar patiesību nīstas.
Viņai vieglāk ir ticēt elfiem
Un neticēt taisnībai rūgtai,
Vieglāk ir ļauties pasaku zemei,
Gaišajos sapņos gūtai.
Viņai vieglāk ir ļauties sapnim,
Kurā apkārt ir elfi, gaišums un prieks,
Tikai ik pa laikam šo idilli
Izjauc pārgājis miegs.
Viņa pamostas no saviem sapņiem,
Kuros laimīga spējusi būt,
Un realitātes žmaugos
Jau atkal skumjas jūt.
06.04.2008
