DZEJAS NOSTŪRIS APVĀRŠŅA MALĀ

Vientuļa, bet skaista,
Uz takas pienene zied,
Lietus tās ziedu laista
Apkārt tai putniņi dzied.

Dzeltenā galviņa gaida,
Kad kāds to reiz noglāstīs,
Cer tā un mūžīgi smaida,
Varbūt kāds to reiz pamanīs.

Bet cilvēks mīl puķes greznās,
Nav laika pienenes glāstīt,