Uzduros uz skatiem taviem. Drebuļi? Nē, tikai trīsas, It kā skudras baru bariem, Tiktu miesai pāri dzītas. Sastingstu kā akmens siena, Nezinu, ko teikt, kur iet, Paralīzē iegrimst miesa, Kad tavs skatiens tuvāks šķiet. Pazūd visa dzīve mana, Nesvarīgs viss pēkšņi kļūst, Tikai skudru karavāna
Turpina pa miesu plūst.
27.02.2008 |
 Komentāri (0) | Skatīts: 7174x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Es šodien pazaudēju sapni,
Kaut kur aiz mākoņu gubām,
Un sevi noturēju knapi,
Kad mēs tik reāli kļuvām.
Sapni paslēpa debess,
Jo vietas tam nebija vairs,
Jo tu reiz biji mans sapnis,
Bet tagad tu īsts un kairs.
Es izbaudu laimi tik plašo,
Kas agrāk tik sapnis man bij',
Un apkārt šī sajūta dvašo,
Kas paceļ līdz debesij.
Aiz saviļņojuma lielā,
Man spārni pieaug pie pleciem,
Un uzceļos debesu ielā,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1552x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Šeit zemē redzat tikai miesu aukstu,
Es šonakt lidoju pret padebešiem augstu,
Jūs, dzīvi būdami, tik augstu nenonāktu,
Pat tad, ja visu savu mūžu kāptu.
Kaut Dievs ir pēkšņi aprāvis man mūžu,
Es vēl aizvien šo mīlestību jūtu,
Pret jums, pret dzīvi, pret pasauli,
Tikai tagad vēl mīlu es aizsauli.
Neraudiet par mani - aizgājēju,
Es daudzko varbūt paveikt nepaspēju,
Bet, ticiet man, es tagad laimes pildīts,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 2057x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Kā gan tavai plašai sirdij, Krūtīs vietas pietiek, Ja pat sarauties mazlietiņ It neviens tai neliek? Kā gan visām daudzām domām Galvā vietas pietiek, Ja pat dzēšot vienu domu, Simtām citu vietā pieliek? Kā gan visiem skaļiem vārdiem Mums vēl balsu pietiek, Ja pat maziem, klusiem čukstiem,
Tik ar' skaņu gammu pietiek.
23.02.2008 |
| Komentāri (0) | Skatīts: 2243x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Soļo savā nodabā pa prēriju Sargs,
Pār plecu pārmests mūžsens tomahauks,
Un viņam mūžam svarīgs, mūžam dārgs
Ir bijis plašais seno senču lauks.
Iet Prērijas Sargs pa savu zemi,
Un katra smilts tam sveicienu vēl čukst,
Un, sajūtot zem kājām savu zemi,
Tik svētlaimīgā mierā sirds tam pukst.
Tā soļo Sargs pa dzimto prēriju,
Ar uzticamu koijotu, pašķību,
Šī zeme viņu mīl un viņš kā prēmiju
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 6318x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Dzīves pinums mezglu mezglos, Grūti noturēties sedlos, Ik pa brīdim kritiens bēdīgs, Kad pats Liktenis nav žēlīgs. Sasities un kūleņo, Zirgs tev pāri aizjoņo, Bet pat tad, kad neiet spoži, Rokās vienmēr paliek groži. Kritienu šai dzīvē simtiem, Cits uz akmeņiem, cits - mietiem, Bet kad atkal zemē krīti,
Skat', lai groži savaldīti.
22.02.2008 |
| Komentāri (0) | Skatīts: 3666x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Es tevi šodien nesatiku, Bet varbūt tikai maldināta tiku, Visapkārt daba vēla miglas vālu, Lai nesaredzu tavu stalto stāvu. Es tevi šodien nesastapu, Vai varbūt tikai piekrāpta es tapu, Kad vējš man tavu smaržu projām dzina Un manas maņas tevi nepazina. Es tevi šodien pazaudēju, Bet varbūt tikai nokavēju. To brīdi īso, Kad norims vējš Un migla pārstās gaisu tīt,
Es nemācēju pagaidīt. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 1043x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Debesu vārti kūst elles liesmās Un eņģeļiem nimbu vietā aug ragi, Velnēnu kori vienojas dziesmās, Kur fonā piedejo lunkanie gari. Belcebuls spēlē kārtis ar Zevu Un likme uz spēles - viss Universs, Velns cer laimēt pasaules seju, Uz kuras kā pumpas auguši mēs. Bet, kamēr noris šī sāncensība, Universs tiek plosīts kā drēbgabals slikts, Kad beigsies spēle - vien šķietamība
Būs laimests šis, kas uz spēles ir likts. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 3748x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Es vārdus sadedzinu dziesmai,
Kas stāstīja par mums,
Un metu tos sejā liesmai,
Lai apēd tos kvēlošā guns.
Es atdevu liesmai ik noti,
Kas neizdziedāta tika,
Varbūt vēl nodungot proti,
Bet lūpas paklusēt lika.
Es sadedzinu šo dziesmu,
Šo mīlas pārpilno balādi,
Un iesāku jauno dienu
Ar mākslotu jūtu šarādi.
Un liekas, beigusies dziesma,
Kad vārdi pelnos tik grimst,
Bet meldiju neaprij liesma,
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 4784x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
Viņš raud ik nakti savā segā,
Bet dienā viņa seju noklāj klints,
Viņš sadzen savu sāpi jumta dzegā
Tik sirdī savā - sapņotājs Pērs Gints.
Viņš izraud acis savas gluži sausas,
Un nav tam žēl nevienas asr'u lāses,
Bet dienā tik pēc viņa gaitas gausās,
Var manīt kā šo sirdi sažņaudz sāpes.
Viņš raudās arī šovakar par viņu,
Ar kuru liktens tam vairs kopā neļauj būt,
Pat sejas klinšainās vēl pieprot raudāt
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 5088x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
|
|
